Investīcijas akcijās

Noteiktos uzņēmuma attīstības posmos rodas nepieciešamība piesaistīt papildu kapitālu, kas var īstenoties pašu kapitāla veidā, proti, piesaistot stratēģisku vai finanšu investoru.

Stratēģiskais investors parasti vēlas iegūt kontroli un ir gatavs sniegt pienesumu uzņēmuma attīstībai gan finansiāli, gan ar stratēģijas ieviešanu. Finanšu ieguldītājs parasti vēlas saglabāt vairāk vai mazāk pasīva akcionāra lomu, kas uzrauga uzņēmuma attīstību un kam ir balsstiesības, pieņemot svarīgākos lēmumus, taču neiesaistās ikdienas darbībā.
Papildu pašu kapitāls ļauj uzņēmumam iegūt jaunu kapitālu attīstības plānu finansēšanai, kā arī dod iespēju esošam īpašniekam pārdot daļu no savām akcijām.

Pašu kapitāla palielināšanu var veikt ar publisko piedāvājumu, izmantojot fondu biržu, vai nepubliskā veidā, proti, iesaistoties sarunās ar iepriekš izvēlētajiem investoriem. Publisks piedāvājums uzlabo uzņēmuma vispārējo korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma reputāciju partneru ieskatā, rada jaunu lojālu klientu bāzi un — vēl jo svarīgāk — veido pamatu vienkāršākai jauna kapitāla piesaistīšanas iespējai nākotnē.

Iespējas investoram

Ieguldīšana uzņēmumu akcijās tā ir iespēja iegūt līdzdalību uzņēmumā un ar to saistītos ieguvumus un riskus. Ienesīgums no līdzdalības veiksmīga uzņēmuma akcijās parasti pārsniedz ienākumus no obligācijām un citām parādsaistībām, kas nozīmē, ka kopējais ienākums no ieguldījumiem akcijās visbiežāk pārsniedz obligāciju ienesīgumu. Investīcijas akcijās ir saistīti ar lielākiem riskiem, jo uzņēmuma akciju vērtība samazināsies visātrāk potenciālu zaudējumu gadījumā.

Rentabla uzņēmuma gadījumā saimnieciskā darbība rada peļņu, ko vai nu reinvestē uzņēmuma attīstībā, vai izmaksā īpašniekiem dividenžu veidā. Pirmajā gadījumā akcionāru gūtie ienākumi parasti atspoguļojas augstākā akciju cenā. Līdz ar to akciju investoriem ir labi jāizprot uzņēmuma apstiprinātā dividenžu politika, jo, ja investora mērķis ir saņemt regulārus ienākumus, iespējams, noderīgāk ir izvēlēties uzņēmumus, kas sadala peļņu.

Pretēji obligāciju īpašniekiem, akciju investoriem ir samērā sarežģīti prognozēt paredzamos ienākumus, jo tie ir atkarīgi no izaugsmes prognozēm un izmaiņām vispārējā ieguldījumu vidē. Tādēļ ieguldītājiem ir rūpīgi jāapsver, vai paredzamā izaugsme attaisno akciju cenas apmēru. Piemērs: ja akcijas tirgus cena ir 100 EUR, uzņēmuma peļņai ir jābūt vismaz 10 EUR par akciju, lai nopelnītu 10 % ienākumus. Ja uzņēmuma pašreizējais stāvoklis neļauj veikt šādu pieņēmumu, tad ieguldītājam ir jāparedz būtisks nākotnes peļņas pieaugums, kas attaisnotu pašreizējo cenas apmēru. Šeit ir svarīgi rūpīgi apsvērt, vai uzņēmuma biznesa stratēģija un komanda attaisno šādus mērķus. Jo īsāks ir ieguldījumu termiņš, jo svarīgāk ir sekot līdzi notikumiem, kas ietekmē vispārējo investīciju klimatu un akciju cenas tirgū.

Papildus uzņēmuma finanšu rezultātiem ir jāseko līdzi arī vispārējam investīciju klimatam un akciju cenu biržā noteikšanai, kā arī tirdzniecības statistikai. Investora mērķis, visticamāk, ir agrāk vai vēlāk realizēt ieguldījumu, tāpēc ieguldītājam ir rupīgi jāizvērtē vērtspapīru likviditāte. Baltijas valstīs tirgotās akcijas ir kotētas vai nu biržas galvenajā sarakstā, otrajā sarakstā vai alternatīvajā tirgū First North. Uzņēmumiem, kuru akcijas ir kotētas galvenajā sarakstā, ir jāievēro daudz stingrāki noteikumi attiecībā uz informācijas izpaušanu un ziņošanu, kā rezultātā ieguldītāji ir labāk informēti un aizsargāti. Taču tas katrā ziņā nenozīmē, ka vērtspapīrus ir vieglāk pārdot regulētā tirgū. Ir vērts sekot līdzi atšķirībām (starp pirkšanas un pārdošanas cenu) un salīdzināt, piemēram, jūsu investīciju apmēru ar ikdienas akciju tirdzniecības apjomu fondu biržā.