Noteiktos uzņēmuma attīstības posmos rodas nepieciešamība piesaistīt papildu kapitālu, kas var īstenoties pašu kapitāla veidā, proti, piesaistot stratēģisku vai finanšu ieguldītāju.
Stratēģiskais ieguldītājs parasti vēlas iegūt vairākuma līdzdalību un ir gatavs sniegt pienesumu uzņēmuma attīstībai gan finansiāli, gan ar rīcību. Finanšu ieguldītājs parasti vēlas saglabāt vairāk vai mazāk pasīvu akcionāra lomu, kas uzrauga norises un kam ir balsstiesības, pieņemot svarīgākos lēmumus, taču neiesaistās ikdienas darbībā.
Papildu pašu kapitāls ļauj uzņēmumam iegūt jaunu kapitālu attīstības plānu finansēšanai, kā arī ļauj esošam īpašniekam veikt daļēju izstāšanos.
Pašu kapitāla palielināšanu var veikt ar publisko piedāvājumu, izmantojot akciju biržu, vai nepubliskā veidā, proti, iesaistoties sarunās ar rūpīgi izvēlētām personām. Publisks piedāvājums uzlabo uzņēmuma vispārējo vadības kultūru, uzņēmuma reputāciju partneru ieskatā, rada jaunu lojālu klientu bāzi un — vēl jo svarīgāk — veido pamatu jauna kapitāla piesaistīšanai jebkurā brīdī.
Iespēja ieguldītājam
Akciju ieguldījums ir iespēja iegūt līdzdalību uzņēmumā un ar to saistītos ieguvumus un riskus. Veiksmīga uzņēmuma ieņēmumiem no līdzdalības vajadzētu būtiski pārsniegt summas, kas samaksātas par obligācijām un citām parādsaistībām, kas nozīmē, ka ienākumi no ieguldījumiem akcijās parasti ir augstāki par ienākumiem no obligācijām. Taču, tā kā uzņēmuma īpašnieki ir pirmie, kuru aktīvi samazināsies potenciālu zaudējumu gadījumā, akciju ieguldījumi ir saistīti ar augstāku risku.
Rentabla uzņēmuma gadījumā uzņēmējdarbība rada papildu resursus, ko vai nu atkārtoti iegulda uzņēmumā, vai izmaksā īpašniekiem dividenžu veidā. Pirmajā gadījumā akcionāru gūtie ienākumi ir jāatspoguļo augstākā akciju cenā. Tādēļ ieguldītājiem, kas izvēlas akcijas, ir labi jāizprot uzņēmuma paredzētā dividenžu politika, jo, ja tās mērķis ir turpināt pelnīt no ieguldījumiem, iespējams, noderīgāk ir izvēlēties uzņēmumus, kas pārdala peļņu.
Pretēji obligāciju īpašniekiem, akciju ieguldītājam ir samērā sarežģīti prognozēt paredzamos ienākumus, jo tie ir atkarīgi no izaugsmes prognozēm un izmaiņām vispārējā ieguldījumu vidē. Tādēļ ieguldītājiem ir rūpīgi jāapsver, vai paredzamā izaugsme attaisno akciju cenas apmēru. Piemērs: ja akcijas tirgus cena ir 100 EUR, uzņēmuma peļņai ir jābūt vismaz 10 EUR par akciju, lai nopelnītu 10 % ienākumus. Ja uzņēmuma pašreizējais stāvoklis neļauj veikt šādu pieņēmumu, tad ieguldītājam ir jāparedz būtisks nākotnes peļņas pieaugums, kas attaisnotu pašreizējo cenas apmēru. Šeit ir svarīgi rūpīgi apsvērt, vai uzņēmuma biznesa stratēģija un komanda attaisno šādus mērķus. Jo īsāks ir ieguldījumu termiņš, jo svarīgāk ir sekot līdzi notikumiem, kas ietekmē vispārējo ieguldījumu klimatu un cenas akciju tirgū.
Papildus uzņēmuma finanšu rezultātiem ir jāseko līdzi arī vispārējam ieguldījumu klimatam un akciju cenu noteikšanai, kā arī tirdzniecības statistikai. Ieguldītājam mērķis, visticamāk, ir agrāk vai vēlāk realizēt ieguldījumu, tāpēc ieguldītājam ir skaidri jāapzinās vērtspapīru likviditāte. Baltijas valstīs tirgotās akcijas ir kotētas vai nu biržas galvenajā sarakstā, papildu sarakstā vai alternatīvajā tirgū First North. Uzņēmumiem, kuru akcijas ir kotētas galvenajā sarakstā, ir jāievēro daudz stingrāki noteikumi attiecībā uz informācijas izpaušanu un ziņošanu, kā rezultātā ieguldītāji ir labāk informēti un aizsargāti. Taču tas katrā ziņā nenozīmē, ka vērtspapīrus ir vieglāk pārdot regulētā tirgū. Ir vērts sekot līdzi atšķirībām (starp pirkšanas un pārdošanas cenu) un salīdzināt, piemēram, jūsu ieguldījumu apmēru ar ikdienas tirdzniecības apjomu.
