Obligācija ir parāda vērtspapīrs, kas uzliek obligāciju emitentam pienākumu samaksāt saņemtā aizdevuma summu ar procentiem ieguldītājam dzēšanas termiņā.
Obligācijas emitē valdības, pašvaldības, kā arī uzņēmumi. Latvijā, Igaunijā un Lietuvā emitē gan valsts, gan korporatīvās obligācijas.
Obligāciju īpašnieks piešķir uzņēmumam, pašvaldībai vai valstij aizdevumu. Tādējādi obligācija ir parāda ieguldījums. Līdzīgi kā citiem kreditoriem, obligāciju turētāja mērķis ir nopelnīt aizdevuma procentus un atgūt pamatsummas maksājumus nolīgtajā termiņā, saskaņā ar obligāciju emisijas nosacījumiem. Parasti procentu maksājumus par obligācijām veic periodiski, savukārt ieguldīto pamatsummu investoram atmaksā obligāciju dzēšanas dienā. Obligāciju procentu likme var būt fiksēta vai mainīga. Parasti emisijas noteikumos ir paredzēts, ka investors saņems periodiskus procentu maksājumus, ierasti vairākas reizes gadā līdz obligāciju pamatsumma ir atmaksāta.
Obligāciju priekšrocības uzņēmumiem
Uzņēmumi emitē obligācijas, lai piesaistītu kapitālu, kā alternatīvu aizņēmumam bankā. Baltijas valstīs uzņēmumi finansē pamatdarbību, izmantojot obligācijas, lielākoties četru iemeslu dēļ. Pirmkārt, obligācijas nodrošina lielāku rīcības brīvību un elastīgākus nosacījumus. Otrkārt, obligācijas paredz iespēju noteikt garāku atmaksas termiņu. Treškārt, obligācijas ir piemērotas kapitālietilpīgu ilgtermiņa projektu finansēšanai. Ceturtkārt, obligācijas veicina zīmola atpazīstamību.
Obligāciju veidi
Atkarībā no emitenta. Obligācijas iedala veidos atkarībā no dažādiem parametriem, un viens no tiem ir emitenta tips. Emitents var būt valdība, tās aģentūra, pašvaldība vai uzņēmums. Valsts obligāciju dzēšanas periods parasti ir no trim mēnešiem līdz trīsdesmit gadiem. Šādus vērtspapīrus emitē valsts valdība. Parasti to riska līmenis ir zems, taču tas ir atkarīgs no valsts kredītreitinga. Valsts obligācijas iedala kategorijās pēc termiņa:
- īstermiņa (valsts kases vekseļi) – termiņš līdz 1 gadam
- vidēja termiņa (valsts kases parādzīmes) – termiņš līdz 7 gadiem
- ilgtermiņa (valsts kases obligācijas) – termiņš līdz 30 gadiem, taču pastāv arī beztermiņa obligācijas bez noteikta termiņa
Pašvaldība var emitēt pašvaldības obligācijas, kam procentu likme parasti ir augstāka par tās pašas valsts valdības emitēto obligāciju ienesīgumu. Arī uzņēmumu obligāciju procentu likmes parasti ir augstākas nekā valsts obligācijām, jo tām piemīt augstāks risks.
Atkarībā no nodrošinājuma. Obligācijas iedala ar nodrošinājumu un bez tāda. Obligācijas bez nodrošinājuma parasti ir īstermiņa obligācijas un citas īstermiņa saistības, ko emitē uzņēmumi ar spēcīgu kredīta reitingu, kam investori uzticas. Nodrošināto obligāciju gadījumā ieķīlā uzņēmuma aktīvus, sniedzot ieguldītājiem papildu pārliecību, ka tie varēs atgūt savus līdzekļus.
Atkarībā no termiņa. Obligācijas iedala ar iespēju tās atmaksāt pirms termiņa (call option), ar tiesībām pieprasīt pirmstermiņa atmaksu (put option) un konvertējamās obligācijas. Būtībā šādi papildus nosacījumi līdzinās iespēju līgumiem. Piemēram, vērtspapīri ar tiesībām atmaksāt tos pirms termiņa piešķir emitentam tiesības piemērotā brīdī atpirkt tās. Investoram šādās obligācijās ir pienākums pārdot obligācijas emitentam noteiktā datumā pirms gala dzēšanas datuma. Konvertējamas obligācijas piešķir investoram tiesības apmainīt obligācijas pret emitenta akcijām, ja obligāciju emisijas noteikumos ir paredzēta šāda iespēja. Tāpēc pirms ieguldīšanas ir īpaši svarīgi iepazīties ar emisijas noteikumiem.
Obligācijas ir piemērotas investoriem, kas izvēlas zemāku risku
Investīcijas obligācijās varētu būt noderīgas ieguldītājiem, kas izvēlas zemāku risku un ir ieinteresēti gūt stabilus un paredzamus procentu ienākumus. Salīdzinot ar akcijām, investīcijas kvalitatīvu uzņēmumu obligācijās ir ar zemāku riska un ienesīguma pakāpi. Piemēram, ja uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, obligāciju turētājiem būs tiesības atgūt savu ieguldījumu pirms akcionāriem. Pretēji akcijām obligācijas nedod tiesības tās turētājam piedalīties akcionāru sapulcē un ietekmēt uzņēmuma darbību.
Riski
Obligācijas ir piemērotas, lai radītu līdzsvaru ieguldījumu portfelī negaidītu akciju cenu svārstību gadījumā. No otras puses, pastāv obligācijas, kam nepiemīt praktiski nekāds risks, taču ir arī tādas, kam risks ir augstāks — risks un ienākumi ir savstarpēji atkarīgi. Parasti galvenie riski ir uzņēmuma maksātspējas un procentu likmes risks.
Maksātnespējas gadījumā pieaug risks, ka emitentam radīsies finansiālas grūtības un tas nevarēs savlaicīgi samaksāt obligāciju īpašniekiem procentus paredzētajā apmērā. Tāpat var rasties situācija, kad obligācijas nevar dzēst pilnā apjomā noteiktajā datumā.
Šādā gadījumā obligāciju īpašnieks var daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldītos līdzekļus. Tāpēc investoram pirms obligāciju iegādes ir ieteicams rūpīgi izpētīt emitentu.
Procentu likmju risks izpaužas, kad procentu likmju izmaiņa finanšu tirgos ietekmē obligāciju tirgus cenu. Obligācijām ar fiksētu procentu likmi tirgus cena samazinās, kad procentu likmes pieaug. Un otrādi, cena palielinās, kad procentu likmes krītas.
Reģionālais obligāciju tirgus
Vietējais obligāciju tirgus pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Ir uzlabojusies uzņēmumu informētība par obligācijām. To pastiprina tas, ka papildus parāda vērtspapīriem, kas ir iekļauti fondu biržā, arī ārpusbiržas obligāciju tirgus ir piedzīvojis izaugsmi. Bieži ir periodi, kad obligāciju tirdzniecība ārpus biržas pārsniedz apjomus, ko var novērot fondu biržā. Investori interesi par ieguldījumiem vietējās obligācijās apstiprina regulāri gadījumi, kad sākotnējās izvietošanā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Dokumentu sagatavošana vērtspapīru publiskajam piedāvājumam vai iekļaušanai fondu biržas sarakstā var aizņemt ievērojamu laiku, taču tas paver iespējas piesaistīt līdzekļus no jaunām ieguldītāju grupām vai institucionāliem investoriem, kas nevar veikt ieguldījumus ārpus biržas juridisku ierobežojumu dēļ. Fondu biržas regulējumu dēļ uzņēmumi ar publiski kotētajiem vērtspapīriem ir pārredzamāki un uzticamāki investoriem.
Piemērots sākums pirms nokļūt fondu biržas galvenajā sarakstā ir alternatīvais tirgus First North. Tas ir veids, kā uzlabot uzņēmuma pārredzamību un radīt otrreizēju tirgu vērtspapīriem. Prasības vērtspapīru iekļaušanai alternatīvā sarakstā ir vienkāršākas un prospekta sagatavošana nav obligāta. Nasdaq Baltic regulētajā sarakstā ietilpst tādu uzņēmumu vērtspapīri, kā Admiral Markets, Inbank un LHV Group obligācijas, bet alternatīvā tirgus First North sarakstā — Mainor Ülemiste un Magnetic MRO obligācijas.