Korporatīvā obligācija

Obligācija ir vērtspapīrs, kas uzliek obligācijas emitentam pienākumu ar procentiem samaksāt saņemtā aizdevuma summu ieguldītājam dzēšanas termiņā. Obligācijas emitē valdības, pašvaldības, kā arī uzņēmumi. Igaunijā emitē tikai korporatīvās obligācijas; savukārt Latvijā un Lietuvā — arī valsts obligācijas.

Obligāciju īpašnieks piešķir uzņēmumam, pašvaldībai vai valstij aizdevumu. Tādējādi obligācija ir aizdevuma ieguldījums. Līdzīgi kā citi kreditori, obligāciju turētāja mērķis ir nopelnīt aizdevuma procentus un atgūt pamatsummas maksājumus nolīgtajā termiņā saskaņā ar obligācijas nosacījumiem. Parasti procentu maksājumus par obligācijām veic regulāri, savukārt ieguldīto pamatsummu ieguldītājam atmaksā obligācijas izpirkšanas dienā. Obligāciju procentu likme var būt fiksēta vai mainīga. Parasti līgumā ir paredzēts, ka ieguldītājs saņems regulārus procentu maksājumus, ierasti vairākas reizes gadā visā laikposmā, līdz obligācijas ir izpirktas.

Obligāciju priekšrocības uzņēmumiem

Uzņēmumi emitē obligācijas, lai piesaistītu kapitālu, kā alternatīvu aizņēmumam bankā. Baltijas valstīs uzņēmumi finansē saimniecisko darbību, izmantojot obligācijas, lielākoties četru iemeslu dēļ. Pirmkārt, obligācijas nodrošina lielāku rīcības brīvību un elastīgākus nosacījumus. Otrkārt, obligācijas paredz iespēju noteikt garāku izpirkšanas termiņu. Treškārt, obligācijas ir piemērotas kapitālietilpīgu ilgtermiņa projektu finansēšanai. Ceturtkārt, obligācijas veicina zīmola atpazīstamību.

Obligāciju iedalījums kategorijās

Atkarīgs no emitenta. Obligācijas iedala kategorijās atkarībā no dažādiem parametriem, un viena kategorija ir atkarīga no emitenta. Emitents var būt valdība, tās aģentūra, pašvaldība vai uzņēmums. Valsts obligāciju izpirkšanas periods parasti ir no trim mēnešiem līdz trīsdesmit gadiem. Šādus vērtspapīrus emitē valsts valdība. Parasti to riska līmenis ir zems, taču tas ir atkarīgs no valsts kredītreitinga. Valsts obligācijas iedala kategorijās pēc termiņa:
• īstermiņa (valsts kases vekseļi) – termiņš līdz 1 gadam
• vidēja termiņa (valsts kases parādzīmes) – termiņš līdz 7 gadiem
• ilgtermiņa (valsts kases obligācijas) – termiņš līdz 30 gadiem, taču pastāv arī beztermiņa obligācijas bez noteikta termiņa

Pašvaldība var emitēt pašvaldības obligācijas, kam procentu likme parasti ir augstāka par tās pašas valstī valdības emitētas obligācijas ienesīgumu. Uzņēmumu obligāciju procentu likmes parasti ir augstākas nekā valsts obligācijām, jo tām piemīt augstāks risks.

Atkarīgs no nodrošinājuma. Obligācijas iedala arī tādās, kam ir nodrošinājums un kam tāda nav. Obligācijas bez nodrošinājuma ietver īstermiņa obligācijas un citas īstermiņa saistības, ko emitē uzņēmumi ar spēcīgu kredīta reitingu, kam ieguldītāji uzticas. Nodrošinātas obligācijas gadījumā līdzekļus ieķīlā, sniedzot ieguldītājiem papildu pārliecību, ka tie varēs realizēt prasījumu.

Atkarībā no termiņa. Obligācijas iedala arī pieprasāmās obligācijās, obligācijās ar pirmstermiņa dzēšanas iespēju un konvertējamās obligācijās. Būtībā šie papildu nosacījumi līdzinās opcijām. Piemēram, pieprasāmās obligācijas piešķir emitentam tiesības piemērotā brīdī atpirkt obligācijas. Obligāciju ar pirmstermiņa dzēšanas iespēju turētājam ir pienākums pārdot obligācijas emitentam noteiktā datumā pirms izpirkšanas datuma. Konvertējamās obligācijas piešķir īpašniekam tiesības apmainīt obligācijas pret emitenta akcijām, ja obligācijas noteikumos un nosacījumos ir paredzēta šāda iespēja. Tāpēc pirms ieguldīšanas ir sevišķi svarīgi veikt dokumentācijas analīzi.

Obligācijas derēs ieguldītājiem, kas izvēlas zemāku risku

Obligācijas derēs ieguldītājiem, kas izvēlas zemāku risku un ir ieinteresēti gūt stabilus un konsekventus procentu ienākumus. Salīdzinot ar akcijām, veiksmīga uzņēmuma obligāciju risks un ienākumi ir zemāki. Piemēram, ja uzņēmums bankrotē, obligāciju īpašnieki saņem savu maksājumu daļu pirms akcionāriem. Pretēji akcijām obligācija nepiešķir tās īpašniekam tiesības izlemt, kā emitents veic uzņēmējdarbību.

Riski

Obligācijas ir piemērotas, lai radītu līdzsvaru ieguldījumu portfelī negaidītu akciju cenu svārstību gadījumā. No otras puses, pastāv obligācijas, kam nepiemīt praktiski nekāds risks, taču ir arī tādas, kam risks ir augstāks — risks un ienākumi ir savstarpēji atkarīgi. Parasti galvenie riski ir uzņēmuma maksātspējas un procentu likmes risks.

Maksātnespējas gadījumā pieaug risks, ka emitentam radīsies finansiālas grūtības un tas nevarēs savlaicīgi samaksāt obligāciju īpašniekiem procentus paredzētajā apmērā. Tāpat var rasties situācija, kad obligācijas nevar izpirkt laikā un nolīgtajā apmērā līdz noteiktajam datumam. Šādā gadījumā obligāciju īpašnieks var daļēji vai pilnībā zaudēt ieguldīto kapitālu. Tāpēc ieguldītājam pirms obligāciju iegādes ir jāveic emitenta padziļināta analīze.

Procentu likmes riska gadījumā kopējā procentu likmju izmaiņa kapitāla tirgos var ietekmēt obligāciju tirgus cenu. Nemainīgu ienākumu obligāciju tirgus cena samazinās, kad procentu likmes pieaug, un pieaug, kad procentu likmes krītas.

Reģionālais obligāciju tirgus

Vietējais obligāciju tirgus pēdējo gadu laikā ir pieaudzis. Ir uzlabojusies uzņēmumu informētība par obligācijām. To pastiprina tas, ka papildus vērtspapīriem, ar ko tirgojas akciju biržā, arī ārpusbiržas obligāciju tirgus ir piedzīvojis izaugsmi, pārsniedzot obligāciju apmērus, ko tirgo akciju tirgū.
Ieguldītāju ieinteresētību vietējās ieguldījumu iespējās apstiprina neretā virsrezervēšana. Vērtspapīru publiskais piedāvājums vai iekļaušanas sarakstā datu sagatavošana var aizņemt ievērojamu laiku, taču tas paver iespējas jaunām ieguldītāju grupām vai institucionāliem ieguldītājiem, kas nevar veikt ieguldījumus ārpus biržas normatīvu apsvērumu dēļ. Atbilstoši akciju tirgus prasībām valsts iestādes ir pārredzamākas un uzticamākas ieguldītājiem.

Piemērots izejas punkts, no kura ievadīt uzņēmumu akciju tirgus galvenajā sarakstā, ir alternatīvais tirgus First North. Tas ir veids, kā uzlabot uzņēmuma pārredzamību un radīt sekundāru tirgu vērtspapīriem. Prasības, lai varētu tirgoties, ir vienkāršākas, turklāt sarakstā iekļaušanas datu sagatavošana nav obligāta.
Nasdaq Baltic regulētajā vērtspapīru sarakstā ietilpst Admiral Markets, Inbank un LHV Group obligācijas, bet no alternatīvā tirgus First North saraksta — Mainor Ülemiste un Magnetic MRO obligācijas.